Pelni sniegā 24.-25.III

Preses relīze

Notiks Lietuvas filmas „Pelni sniegā” pirmizrāde

Šo ceturtdienu, 21.martā kinoteātrī „Splendid Palace” notika Lietuvas un ASV kopražojuma filmas „Pelni sniegā” pirmizrāde. Pēc Amerikā dzīvojošās rakstnieces Rūtas Šepetis romāna „Starp pelēkiem toņiem” motīviem tapušo lielā ekrāna darbu Lietuvā noskatījušies jau vairāk nekā 250 tūkstoši skatītāju – tā ir pagājušā gada Lietuvas kinoiznomas visskatītākā filma…

Latviešiem viens no tautas vēstures smagākajiem posmiem tika atspoguļots filmā “Melānijas hronika”. Tagad skatīsim līdzīgo likteņu – Lietuvas traģēdiju “Pelni sniegā”. 

Jau iepriekšējā Kannu kinofestivāla ietvaros kļuva zināms, ka talantīgā britu aktrise Bela Povlija atveidos galveno lomu Holivudas producentu producētā drāmā «Pelni sniegā. Filma veidota pēc lietuviešu izcelsmes rakstnieces Rūtas Šepetis pasaulslavenās grāmatas «Starp pelēkiem toņiem» motīviem un stāstīs par baltiešu ciešanām izsūtījumā Sibīrijā.

Par filmas režisoru izvēlējās lietuviešu izcelsmes amerikāni Marius Markevičius, kurš ir veiksmīgs kino producents, bet kā režisors plašāku atpazīstamību izpelnījās ar 2012. gadā uzņemto dokumentālo filmu par Lietuvas basketbola izlasi.

Grāmatas «Starp pelēkiem toņiem» stāstu par 15 gadus veco Līnu, kuru kopā ar māti un jaunāko brāli 1941. gadā deportē uz Sibīriju un kura nolemj savas ģimenes un tūkstošiem citu deportēto cilvēku piedzīvoto iemūžināt zīmējumos, kino vajadzībām pielāgojis aktieris Bens Jorks Džons.

Galvenās – Līnas – lomas atveidotāja britu aktrise Bela Povlija tiek uzskatīta par nākamo pasaules TOP kino zvaigzni.  Savukārt Holivudas producentu iecerētās izsūtījuma drāmas «Pelni sniegā» oriģinālstāsta autore Rūta Šepetis ir dzimusi un augusi ASV. Viņas tēvs ir lietuvietis, kurš kopā ar saviem vecākiem atstāja Lietuvu Otrā pasaules kara beigās, bēgot no padomju okupācijas. 1941. gadā Baltijas valstis Lietuva, Latvija un Igaunija nozuda no pasaules kartes un atkal parādījās tajā tikai 1990. gadā. Pasaulē par to tiek stāstīts reti, un Rūta savā grāmatā, kas Silvijas Brices tulkojamā (apgāda «Zvaigzne ABC» izdevumā) ir lasāma arī latviešu valodā, ir vēlējusies runāt to simttūkstošu baltiešu vārdā, kuriem Staļina represijas atņēma visu.

 

1941. gadā piecpadsmitgadīgo Līnu gaida iestāšanās mākslas skolā, pirmās satikšanās un viss, ko spēj dāvāt vasara. Taču kādu nakti Līnas mājās ielaužas čekisti, lai viņu kopā ar māti un jaunāko brāli deportētu uz Sibīriju. Līnas tēvs ir nošķirts no ģimenes, notiesāts uz nāvi. Līna bezbailīgi cīnās par izdzīvošanu un cieši apņemas: ja paliks dzīva, tad par godu savai ģimenei un neskaitāmiem tūkstošiem citu deportēto iemūžinās visu pieredzēto zīmējumos un atmiņu pierakstos. Viņa ļoti riskē, nododama tālāk savus zīmējumus, cerēdama, ka tie, iedami no rokas rokā, sasniegs viņas tēvu un aiznesīs viņam ziņu, ka sieva un bērni vēl ir dzīvi. Moku ceļš Sibīrijā ir garš, un Līnai, tāpat kā citiem, dienu pēc dienas palīdz izturēt neticams gribasspēks, mīlestība un cerība.

Šī filma pērn kļuvusi par Lietuvā visvairāk  apmeklētāko filmu. Sakritība: tas pats bija Latvijā ar “Melānijas hronika”.

Sākumi: 24.III – 17.00;  25.III -18.30